Kodētāja motors

Tradicionāli motora atgriezeniskā saite tiek panākta ar vārpstas kodētāju, kas savienots tieši ar motora vārpstu. Tas nodrošina vārpstas motora kodētājiem tādu elektrisku un mehānisku izolāciju, kāda nav citiem dizainiem. Tomēr, lai savienotu vārpstu kodētāju ar motoru, drošai montāžai nepieciešama pietiekami gara motora vārpsta. Slikti savienots savienojums var negatīvi ietekmēt motora darbību, mainot vārpstas leņķi. Daudzos konstrukcijās starp motoru un kodētāju tiek izmantots zvana korpuss vai atdalījums. Šie apsvērumi parasti palielina izmaksas vārpstas motora kodētājiem.

Caururbuma un aklo dobo urbumu/dobo vārpstu kodētājus ir vieglāk uzstādīt nekā vārpstas komplektus: tie tiek piestiprināti tieši pie motora vārpstas, izmantojot caurlaides vārpstas apkakli, un parasti izmanto elastīgu tērauda stiprinājuma sviru, lai piestiprinātu pie motora korpusa. Daži cauruļu korpusi tiek piestiprināti, izmantojot ar motoru saderīgu korpusu, piemēram, C veida korpusu. Šai pieejai nav nepieciešama atsevišķa sakabe vai sekojoša vārpstas izlīdzināšana. Caururbuma motoru kodētāji pēc būtības nenodrošina elektrisko izolāciju, ja vien tie nav aprīkoti ar nevadošiem urbuma ieliktņiem un montāžas buksēm. Lielākajai daļai cauruļu un aklo dobo urbumu/dobo vārpstu motoru kodētāju parasti ir vieglāki gultņi un korpusa konstrukcija, un tāpēc tie parasti ir zemāki par modeļiem ar vārpstu.

Moduļu kodētājiem ir devēja disks, kas ir uzstādīts tieši uz vārpstas, bez gultņa komplekta. Atsevišķs sensora modulis tiek atbalstīts ar vieglu korpusu. Šīs konstrukcijas priekšrocības ir kompaktais izmērs un zemākas izmaksas, pateicoties samazinātajam mehānisko komponentu skaitam. Turklāt gultņu trūkums ļauj kodētājam darboties ļoti lielā ātrumā – 30, 000 apgr./min vai vairāk – un bez pretestības vai palaišanas griezes momenta. Moduļu kodētāji var būt jutīgi pret triecieniem un vibrācijām, jo ​​nav gultņu vai stabilizējošas korpusa konstrukcijas. Vēl viens trūkums ir tas, ka lielākajai daļai dizainparaugu ir nepieciešamas papildu instalēšanas pūles, lai nodrošinātu, ka disks un sensors ir pareizi izlīdzināti un atstarpi.

Tāpat kā moduļu kodētāji, bet lielāka mēroga, gredzenveida motora kodētāji ietver sensoru komplektu, kas piestiprināts pie motora korpusa, un magnētisko riteni, kas piestiprināts pie motora vārpstas. Rezultāts parasti ir izturīgāks pret triecieniem, vibrācijām un piesārņotājiem nekā optiskais kodētājs, taču magnētiskais ritenis var izvirzīt papildu mehāniskās prasības pašam motoram. Tāpēc gredzenveida enkoderi ir īpaši noderīgi lieljaudas lietojumos, kas ietver jaudīgākus motorus ar izturīgākiem rāmjiem. Gredzenveida kodētāji izmanto salīdzinoši rupju izšķirtspēju, salīdzinot ar optiskajiem kodētājiem, un ir piemēroti tikai ātruma un virziena atgriezeniskajai saitei.